Covid-19 fakti

Kas ir Covid-19?

Covid-19 ir slimība, kas saistīta ar smagu akūtu respiratoro sindromu izraisošo koronavīrusu-2 (SARS-CoV-2). SARS-CoV-2 ir jauns koronavīrusa celms, kas cilvēkiem nebija konstatēts līdz 2019. gada decembrim. Ir dažādu veidu koronavīrusi, un, lai gan tie lielākoties sastopami dzīvniekiem, daži no tiem var inficēt arī cilvēkus.

Covid-19 uzliesmojumu, kas sākās 2019. gada nogalē, Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā pasludināja par pandēmiju (1). Šī ir pirmā koronavīrusa izraisītā pandēmija.

Symptoms of COVID-19

Kādi ir Covid-19 simptomi?

Covid-19 gadījumā simptomu var nebūt vispār (cilvēks ir asimptomātisks) vai var būt:

  • drudzis;
  • klepus;
  • kakla sāpes;
  • garšas sajūtas un/vai ožas izmaiņas vai zudums;
  • vispārējs vājums;
  • caureja;
  • nogurums;
  • muskuļu sāpes.

Nopietnos gadījumos ir tādi simptomi kā:

  • smaga plaušu infekcija;
  • sepse un septisks šoks – ģeneralizēta infekcija un iekaisīga atbildes reakcija.

Visos šajos gadījumos ir nepieciešama specializēta medicīniskā aprūpe un atbalsts.

Pacienta stāvoklis var pasliktināties strauji, bieži slimības otrās nedēļas laikā.

Kādas ir Covid-19 komplikācijas?

Daļai Covid-19 slimnieku būs nepieciešama hospitalizācija, dažiem būs nepieciešama pat intensīvā aprūpe, dažkārt ilgstoši. Cilvēkiem, kuriem rodas smagi ar elpceļiem saistīti simptomi, var būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija, kas viņiem var palielināt sekundāru bakteriālu infekciju iespējamību. Turklāt Covid-19 pacientiem var rasties komplikācijas pastiprinātas asinsreces dēļ, piemēram, insults vai sirdslēkme. Dažiem pacientiem rodas neiroloģiski simptomi, piemēram, personības vai modrības izmaiņas.

Hospitalizācijas rādītāji strauji palielinās līdz ar vecumu, īpaši 60 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem, kā arī tiem, kuriem ir blakusslimības.

Covid-19 gadījumā nāves risks strauji paaugstinās līdz ar vecumu un ir būtiski augstāks nekā gripas gadījumā. Aizvien biežāk redzams, ka dažiem pacientiem Covid-19 infekcijas ietekme var būt ilgstoša, apgrūtinot elpošanu un paātrinot sirdsdarbību.

Transmission of COVID-19

Kā Covid-19 izplatās?

Lai gan par sākotnējo vīrusa saimniekorganismu tiek uzskatīti sikspārņi, tagad vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku (notiek tā transmisija cilvēku vidū).

Pašlaik aplēsts, ka, neveicot profilaktiskus pasākumus, viena inficētā persona inficēs vidēji divus vai trīs citus cilvēkus.

Vīruss izplatās galvenokārt ar elpceļu sekrētu pilieniem un izsmidzinājumiem šķaudot, klepojot vai atrodoties citu cilvēku tiešā tuvumā (parasti tuvāk par diviem metriem). Šie pilieni var tikt ieelpoti, vai tie var nosēsties uz virsmām, kam var pieskarties citi cilvēki, kuri, pēc tam pieskaroties savam degunam, mutei vai acīm, var inficēties. Transmisija var notikt arī no inficētas personas divas dienas pirms simptomu parādīšanās.

Vīruss uz dažādām virsmām var izdzīvot vairākas stundas (uz vara vai kartona) vai pat dažas dienas (uz plastmasas vai nerūsējošā tērauda).

Šobrīd aprēķināts, ka Covid-19 vidējais inkubācijas periods (t. i., laiks no vīrusa iedarbības līdz simptomu rašanās brīdim) ir aptuveni 5–6 dienas, bet gandrīz vienmēr 1–14 dienas.

Risk groups of COVID-19

Kuras personas ir pakļautas Covid-19 riskam?

Ikviens var saslimt ar Covid-19, bet dažām iedzīvotāju grupām smagas slimības risks ir augstāks. Bērniem simptomi ir mazāk izteikti nekā pieaugušajiem.

Daudzu cilvēku vienkopus atrašanās telpās palielina Covid-19 uzliesmojuma iespējamību, piemēram, ziņots par uzliesmojumiem cietumos, migrantu centros un pārtikas ražotnēs. Iespējams, ka auksts un mitrs gaiss paaugstina transmisijas risku.

Grupas, kurām ir paaugstināts smagas saslimšanas ar Covid-19 norises risks:

  • 60 gadus veci un vecāki cilvēki;
  • cilvēki ar blakusslimībām, piemēram, aptaukošanos, hipertensiju, cukura diabētu, kardiovaskulāru slimību, hronisku elpceļu slimību vai novājinātu imūnsistēmu.
Prevention of COVID

Kā var novērst Covid-19?

Vakcīnas pret Covid-19 pirmo reizi kļuva pieejamas ES/EEZ 2020. gada decembra beigās.

Ieteicams sabiedriskās vietās ieturēt fizisku distanci (vismaz vienu vai vislabāk divus metrus) no citiem cilvēkiem un izvairīties no pulcēšanās lielās cilvēku grupās, lai mazinātu risku inficēties ar elpceļu sekrētu pilieniem.

Pārskatu par pasākumiem, ko cilvēki un sabiedrība var veikt, lai palīdzētu palēnināt Covid-19 izplatīšanos, skatīt šeit: Infografika: Nefarmaceitiski līdzekļi.

Vīruss iekļūst organismā caur acīm, degunu vai muti, tādēļ ir svarīgi izvairīties no pieskaršanās sejai ar nemazgātām rokām. Visur ieteicams mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes vai kārtīgi notīrīt rokas ar etilspirtu saturošiem šķīdumiem, gēliem vai salvetēm.

Treatment of COVID-19

Kā ārstē Covid-19?

Zinātnieki un klīnikas speciālisti pēta vairākus iespējamos Covid-19 ārstēšanas veidus.

Veselības aprūpes speciālisti lielākoties ārstē Covid-19 simptomus, nevis vēršas pret pašu vīrusu, piedāvājot inficētajām personām atbalstošu aprūpi (piemēram, skābekļa terapiju, šķidrumu), kas var būt ļoti efektīva.

Smagi un kritiski slimiem pacientiem tiek testētas vairākas pretvīrusu zāles, taču to lietošana vēl ir rūpīgi jāizvērtē. Notiek vairāki starptautiski klīniskie pētījumi dažādu zāļu un antivielu efektivitātes novērtēšanai.

Lai uzzinātu jaunāko informāciju par Covid-19 ārstēšanu, apmeklējiet Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tīmekļa vietni:  Covid-19 ārstēšana un vakcīnas

Papildu informācija

 

--------------------------------------------------------------------

Atsauce:

(1) WHO Director-General's opening remarks at the media briefing on COVID-19, 11 March 2020: https://www.who.int/dg/speeches/detail/who-director-general-s-opening-remarks-at-the-media-briefing-on-covid-19---11-march-2020

Piezīme. Šīs faktu lapas informācija ir paredzēta vispārējiem informatīviem nolūkiem, un ar to nedrīkst aizstāt veselības aprūpes speciālista individuālu ekspertīzi un spriedumu.

Covid-19 vakcīnas

ES ir atbildīga par to, lai ES/EEZ sabiedrība saņemtu drošas un efektīvas vakcīnas pret Covid-19. Pēc Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) veiktā novērtējuma un apspriedēm ar ES dalībvalstīm Eiropas Komisija 2020. gada 21. decembrī apstiprināja pirmo vakcīnu pret Covid-19.