Kā darbojas vakcīnas

Vakcīnas darbojas, stimulējot imūnsistēmas reakciju uz vīrusu vai baktēriju. Tādā veidā imūnsistēmai tiek izveidota “atmiņa”. Imūnsistēmas atmiņa ļauj organismam “atcerēties” konkrētu vīrusu vai baktēriju pašaizsardzībai pret šo vīrusu vai baktēriju un novērst to izraisīto saslimšanu.

Lielākā daļa vakcīnu satur novājinātu vai inaktivētu (nonāvētu) vīrusa vai baktērijas formu vai nelielu vīrusa vai baktērijas daļu, kas nevar izraisīt saslimšanu. To dēvē par antigēnu.

Ievadot cilvēkam vakcīnu, imūnsistēma atpazīst antigēnu kā svešu. Tiek aktivētas imūnsistēmas šūnas, lai tās nonāvētu slimību izraisošo vīrusu vai baktēriju un izstrādātu pret to antivielas.

Arī asinīs, kaulu smadzenēs un visā organismā tiek aktivētas imūnšūnas, ko dēvē par T šūnām un B šūnām.

Vēlāk nonākot saskarē ar šo vīrusu vai baktēriju, cilvēka imūnsistēma to atcerēsies.

Tā var ātri izstrādāt pareizās antivielas un ātri aktivizēt pareizās imūnsistēmas šūnas, lai tās nonāvētu vīrusu vai baktēriju. Cilvēks tādā veidā tiek aizsargāts pret slimību.

Dažādas vakcīnas nodrošina atšķirīgu aizsardzības līmeni. Aizsardzības ilgums ir atkarīgs arī no slimības, pret kuru vakcīna aizsargā. Dažas vakcīnas var aizsargāt pret slimību tikai īsu laiku, un tām var būt vajadzīgas revakcinācijas devas. Citu vakcīnu izveidotā imunitāte var ilgt visu mūžu.

Vakcinācija aizsargā ne tikai vakcinētos cilvēkus. Samazinot inficēšanās risku, vakcīna netieši aizsargā arī nevakcinētus cilvēkus sabiedrībā, piemēram, bērnus, kuri ir pārāk jauni, lai vakcinētos, vai cilvēkus ar novājinātu imūnsistēmu.

Kopienas imunitātei (ko dēvē arī par pūļa imunitāti) ir vajadzīgs pietiekams vakcinēto cilvēku skaits kādā teritorijā.

Savukārt cilvēki, kuri iegūst imunitāti saslimstot, var:

  • pakļaut citus cilvēkus slimības izraisītājam;
  • radīt nopietnu slimības komplikāciju risku paši sev.
How vaccines work
1. Antigēns 2. Antivielas 3. Imūnreakcija

Vakcīnas uz proteīnu bāzes

Vakcīnas uz proteīnu bāzes satur vīrusa vai baktērijas nelielus proteīnu fragmentus, lai imūnsistēma varētu atpazīt tos kā svešus.

Te jāmin vispāratzītas vakcīnas, piemēram, gripas, stingumkrampju un garā klepus vakcīnas.

Šīs vakcīnas bieži satur proteīnus no vīrusa virsmas. Vīrusā šie proteīni ļauj tam piesaistīties pie cilvēka šūnas un to inficēt. Taču vakcīnā proteīni, kas iegūti laboratorijā, tikai stimulē imūnsistēmu un neizraisa infekciju vai saslimšanu.

Vakcīnas uz proteīnu bāzes bieži satur vielas, ko dēvē par adjuvantiem. Tie pastiprina imūnsistēmas reakciju uz vakcīnu un palielina aizsardzību.

Vakcīnas uz proteīnu bāzes tiek izmantotas jau daudzus gadus.

Pavisam nesen Eiropas Savienībā (ES) ir reģistrētas jaunas vakcīnas uz proteīnu bāzes, tostarp vakcīna aizsardzībai pret Covid-19.

mRNS un vīrusa vektora vakcīnas

Proteīna vietā mRNS un vīrusa vektora vakcīnas satur norādījumus cilvēku šūnām, kā sintezēt antigēna proteīnu. Šīs instrukcijas izpaužas vienā no divām formām:

  • molekula, ko dēvē par matrices ribonukleīnskābi jeb mRNS;
  • ģenētiskā informācija nekaitīgā “vektorā” jeb nesošajā vīrusā, kas modificēts tā, ka tas nevar izraisīt saslimšanu.

Kad cilvēks saņem mRNS vai vīrusa vektora vakcīnu, dažas no viņa šūnām nolasa mRNS norādījumus. Pēc tam šīs šūnas īsu periodu producē antigēnu, pirms tās noārda mRNS vai kaitīgo vīrusu.

Imūnsistēma atpazīst organisma paša šūnu producēto antigēna proteīnu kā svešu, aktivizējot imūnšūnas un izstrādājot antivielas.

Pētnieki jau desmitiem gadu ir strādājuši pie mRNS un vīrusa vektora vakcīnu izstrādes, panākot īpašu progresu pēc 2010. gada.

Pēc papildu ieguldījumiem 2020. gadā Covid-19 pandēmijas sākumā pirmās četras vakcīnas pret Covid-19, kas reģistrētas ES, bija mRNS vai vīrusa vektora vakcīnas.

Plašāka informācija par šīm vakcīnām un par to, kā tās ir reģistrētas ES, ir pieejama: Covid-19 vakcīnas.

Type of content

Covid-19 vakcīnas

Uzziniet vairāk par Covid-19 vakcīnu darbību, to izstrādi un apstiprināšanu, kā arī to drošuma uzraudzību.

Page last updated 6 Apr 2022