Vakcinācijas ieguvumi sabiedrībai

Vakcinācija aizsargā vakcinētās personas un apkārtējos, kuri ir uzņēmīgi pret slimībām, mazinot slimību izplatīšanās risku starp ģimenes locekļiem, skolasbiedriem vai kolēģiem, draugiem, kaimiņiem un citiem sabiedrības locekļiem.

Ja pietiekami daudz cilvēku iedzīvotāju grupā ir imūni pret infekcijas slimību, tā, visticamāk, neizplatīsies no cilvēka uz cilvēku. To dēvē par kolektīvo imunitāti.

Tādējādi vakcīnas netieši aizsargā arī citus, kuri ir uzņēmīgi pret slimību. Tas ietver zīdaiņus, bērnus, gados vecākus cilvēkus, cilvēkus ar vāju imūnsistēmu, vēža pacientus un cilvēkus, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar saņemt vakcināciju.

Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri nevar saņemt vakcināciju, jo, piemēram, viņi ir pārāk jauni vai viņiem ir alerģija pret vakcīnas sastāvdaļām, gūst labumu no vakcinētajiem cilvēkiem, jo slimība starp cilvēkiem nevar tik viegli izplatīties.

Piemēram, lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti pret masalām, sabiedrības veselības iestādes iesaka vakcinēt 95 % iedzīvotāju grupas locekļu ar divām devām vakcīnas (MMR vakcīna, kas aizsargā pret masalām, cūciņām un masaliņām).

Tomēr attiecībā uz dažām infekcijas slimībām cilvēki nevar paļauties uz kolektīvo imunitāti. Piemēram, stingumkrampji var rasties ikdienišķu ievainojumu ceļā, tostarp no suņu vai kaķu kodumiem. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt tiešu aizsardzību pret stingumkrampjiem.

Turklāt imunizācijas programmas palīdz mazināt sociālo, psiholoģisko un finansiālo slogu, ko slimības rada cilvēkiem un valdībām, mazinot spiedienu uz veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmām un ļaujot cilvēkiem īstenot produktīvas darbības, tostarp izglītības un nodarbinātības jomā.