Kā vakcīnas darbojas

Katrs vīruss un baktērija izraisa unikālu imūnsistēmas reakciju, kurā iesaistīts specifisks šūnu kopums asinīs, kaulu smadzenēs un visā organismā. Šo šūnu vidū ir arī T šūnas un B šūnas.

Vakcīna stimulē imūnreakciju un organisma atmiņu par specifisku slimību, to neizraisot.

Vakcīnas satur ļoti novājinātu vai inaktivētu (nonāvētu) tā vīrusa vai baktērijas formu, kas parasti izraisa saslimšanu, vai nelielu vīrusa vai baktērijas daļu. To dēvē par antigēnu.

Kad cilvēkam ievada vakcīnu, imūnsistēma atpazīst antigēnu kā “svešu”. Imūnsistēmas šūnas ir apmācītas nonāvēt slimības ierosinātāju un izstrādāt pret to antivielas. Antivielas ir īpašas olbaltumvielas, kas palīdz nonāvēt infekcijas ierosinātāju.

Kad cilvēks vēlāk nonāk saskarē ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to “atcerēsies”. Tā ātri izstrādās pareizās antivielas un aktivizēs pareizās imūnsistēmas šūnas, lai tās nonāvē vīrusu vai baktēriju, aizsargājot cilvēku no saslimšanas.

Imunitāte parasti saglabājas gadiem un reizēm pat mūža garumā. Saglabāšanās ilgums ir atkarīgs no slimības un vakcīnas.

      How vaccines work
      1. Antigēns 2. Antivielas 3. Imūnreakcija

       

      Vakcinējoties iegūtā imunitāte aizsargā ne tikai vakcinēto cilvēku, bet arī iedzīvotāju vidū esošos nevakcinētos cilvēkus, piemēram, zīdaiņus, kuri vakcinācijai ir pārāk jauni. Šī “kolektīvā imunitāte” darbojas tikai tad, ja ir vakcinēti pietiekami daudz cilvēku.

      Turpretī cilvēks, kurš iegūst imunitāti slimojot, var pakļaut slimībai citus nevakcinētus cilvēkus. Šādam cilvēkam pastāv arī komplikāciju risks.

        Vakcīnas komponenti

        Papildus vienam vai vairākiem antigēniem vakcīnā ir arī citi komponenti. Tie ir šādi:

        Page last updated 13 Mar 2020