Poliomielīts

Faktu lapa

Kas ir poliomielīts?

Poliomielīts ir vīrusu slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu. Vēsturiski tas ir galvenais nāves, akūtas paralīzes un dzīves kvalitātes traucējumu cēlonis.

Pasaules Veselības asambleja 1988. gadā sagatavoja rezolūciju, lai izskaustu poliomielītu. Apjomīgas vakcinācijas programmas ir palīdzējušas izskaust savvaļas poliomielītu lielākajā daļā pasaules, un valstīs, kur joprojām izplatās poliomielīts, turpinās darbs, lai apturētu tā izplatīšanos.

Vakcinācija ir ļoti svarīga cīņā pret poliomielītu, un tās mērķis ir panākt, lai pasaule būtu brīva no poliomielīta.

Image of woman with fever

Kādi ir poliomielīta simptomi?

Poliovīrusa var noritēt bez simptomiem, bet arī var novest līdz paralīzei un nāvei.

  • Apmēram 70 % cilvēku, kas inficējušies ar poliomielītu, simptomus nenovēro.
  • Aptuveni 25 % novēro tikai vieglus simptomus (piemēram, drudzi, galvassāpes, vemšanu un caureju).
  • Mazāk nekā 1 % visu inficēto iestājas paralīze, un tā var izraisīt pastāvīgu invaliditāti un nāvi. Infekcijas sākas ar meningīta simptomiem, kam seko stipras muskuļu sāpes, jušanas zudums un kustību traucējumi dažādās ķermeņa daļās. Pēc vienas līdz divām dienām iestājas vājums un paralīze. Jebkuras ekstremitātes var tikt paralizētas, lai gan vairāk tiek skartas apakšējās ekstremitātēs.
Image of man in wheelchair

Kādas ir poliomielīta komplikācijas?

No tiem, kam iestājas paralīze, 5-15 % mirst, jo elpošanas muskuļi ir imobilizēti; divām trešdaļām inficēto iestājas pastāvīgs vājums. Retos gadījumos poliovīruss var izraisīt smadzeņu iekaisumu.

Kā poliomielīts izplatās?

Poliomielīta vīruss ir ļoti lipīgs; tas viegli tiek pārnests no vienas personas uz otru. Tas var tikt izplatīts gaisa pilienu ceļā slimniekam runājot, klepojot, šķaudot, un inficētai personai neievērojot personīgo higiēnu un ar nemazgātām rokām pēc tualetes apmeklējuma, aizskarot koplietošanas priekšmetus, piesārņojot pārtiku, ūdeni.

Kam ir risks inficēties ar poliomielītu?

Visas nevakcinētās personas var inficēties ar poliovīrusu. Zīdaiņiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, dažreiz var būt no mātes pārmantota imunitāte. Tomēr bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, ir visaugstākais inficēšanās risks.

Poliomielīta izplatības veicinoši faktori:

  • liels iedzīvotāju blīvums
  • vāja veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūra
  • slikti sanitārie apstākļi
  • bieža tādu slimību sastopamība, kas izraisa caureju
  • zems poliomielīta vakcinācijas aptvērums.
Baby being vaccinated

Kā var novērst poliomielītu?

Poliomielītu nevar izārstēt. To var novērst tikai ar imunizāciju. Cilvēki var kļūt imūni pēc vakcinēšanas vai pēc inficēšanās ar vīrusu.

Ir pieejamas diva veida vakcīnas: inaktivēta poliovīrusa vakcīna (IPV) un dzīva novājināta iekšķīgi lietojama poliovīrusa vakcīna (orālā poliomielīta vakcīna). Abas vakcīnas ir ļoti iedarbīgas pret poliovīrusu.

Lai gan orālā poliomielīta vakcīnu Eiropas Savienībā neizmanto, to joprojām lieto atsevišķās valstīs, kurās notiek savvaļas poliomielīta pārnese, lai kontrolētu uzliesmojumus. Orālā poliomielīta vakcīna ir drošs un efektīvs līdzeklis, un tas aptur poliomielīta izplatīšanos.

Tomēr retos gadījumos un tikai sabiedrībās ar zemu imunizācijas aptvērumu dzīvs novājinātais vīruss orālajā poliomielīta vakcīnā var izplatīties iedzīvotāju sabiedrībā ilgāku laika periodu un mutāciju rezultātā kļūt par vīrusu, kas izraisa paralīzi. Tas nenozīmē, ka atkal ir parādījies savvaļas poliomielīta vīruss. Šā iemesla dēļ notiek process, lai pēc iespējas ātrāk pārtrauktu šāda veida vakcīnas lietošanu visā pasaulē pēc tam, kad savvaļas poliomielīta pārnese ir izskausta.

Vakcinācija pret poliomielītu ar IPV ir daļa no regulārajām bērnu imunizācija programmām ES dalībvalstīs. IPV vakcīnu var ievadīt atsevišķi vai kombinācijā ar citām vakcīnām (piemēram, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, B hepatītu un b tipa Haemophilus influenzae).

Poliomielīta pārnesi var samazināt arī:

  • nodrošinot tīru ūdeni,
  • uzlabojot higiēnu,
  • nodrošinot labākus sanitāros apstākļus.

Kā ārstē poliomielītu?

Akūta poliomielīta gadījumā specifiska ārstēšana nav pieejama, un šie gadījumi tiek kontrolēti, ārstējot simptomus. Pastāvīgu poliomelīta paralīzi nevar novērst, ārstēšana var tikai uzlabot mobilitāti.