Kā vakcīnas darbojas

Katrs vīruss un baktērija izraisa unikālu imūnsistēmas reakciju, kurā iesaistīts specifisks šūnu kopums asinīs, kaulu smadzenēs un visā organismā. Šo šūnu vidū ir arī T šūnas un B šūnas.

Vakcīna stimulē imūnreakciju un organisma atmiņu par specifisku slimību, to neizraisot.

Vairums vakcīnu satur ļoti novājinātu vai inaktivētu (nonāvētu) tā vīrusa vai baktērijas formu, kas parasti izraisa saslimšanu, vai nelielu vīrusa vai baktērijas daļu. To dēvē par antigēnu.

Kad cilvēkam ievada vakcīnu, imūnsistēma atpazīst antigēnu kā “svešu”. Tas aktivizē imūnsistēmas šūnas tā, lai tās nonāvētu slimību izraisošo vīrusu vai baktērijas un iegūtu antivielas pret to. Antivielas ir īpašas olbaltumvielas, kas palīdz nonāvēt vīrusu vai baktēriju.

Kad cilvēks vēlāk nonāk saskarē ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to “atcerēsies”. Tā ātri izstrādās pareizās antivielas un aktivizēs pareizās imūnsistēmas šūnas, lai tās nonāvē vīrusu vai baktēriju, aizsargājot cilvēku no saslimšanas.

Imunitāte parasti saglabājas gadiem un reizēm pat mūža garumā. Saglabāšanās ilgums ir atkarīgs no slimības un vakcīnas.

Vakcinējoties iegūtā imunitāte aizsargā ne tikai vakcinēto cilvēku, bet arī iedzīvotāju vidū esošos nevakcinētos cilvēkus, piemēram, zīdaiņus, kuri vakcinācijai ir pārāk jauni. Šī “kolektīvā imunitāte” darbojas tikai tad, ja ir vakcinēti pietiekami daudz cilvēku.

Turpretī cilvēks, kurš iegūst imunitāti slimojot, var pakļaut slimībai citus nevakcinētus cilvēkus. Šādam cilvēkam pastāv arī komplikāciju risks.

How vaccines work
1. Antigēns 2. Antivielas 3. Imūnreakcija

Dažas jaunākās vakcīnas nesatur antigēnu. Tā vietā tajās ir “norādījumi”, kas organisma šūnām paziņo, kā veidot antigēnu, kas ir identisks nelielai daļai no īstā vīrusa.

Šie norādījumi var būt šādi:

  • mRNS mRNS vakcīnā; vai
  • modificēts, nekaitīgs vīruss vīrusa vektora vakcīnā.

Kad personai tiek ievadīta mRNS vakcīna vai vīrusa vektora vakcīna, dažas no šūnām nolasa mRNS norādes. Pēc tam šīs šūnas neilgu laiku producē antigēnu, pirms tās sašķeļ mRNS vai kaitīgu vīrusu.

Tad cilvēka imūnsistēma atpazīst antigēnu kā “svešu”, aktivizējot imūnšūnas un veidojot antivielas.

Dažas Covid-19 vakcīnas darbojas, izmantojot nRNS vai modificētu vīrusu. No Covid-19 vakcīnām, kas reģistrētas ES 2021. gada martā, Cominarty un Moderna ir mRNS saturošas vakcīnas, un Vaxzevria (iepriekš COVID-19 Vaccine AstraZeneca) un Janssen ir vīrusa vektora vakcīnas.

Page last updated 30 Apr 2020