Fakti par Covid-19

Kas ir Covid-19?

Covid-19 ir slimība, ko izraisa vīruss, kura nosaukums ir “smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2” (SARS-CoV-2). SARS-CoV-2 ir jauns koronavīrusa celms. Tas netika konstatēts cilvēkiem pirms 2019. gada decembra.

Ir daudz dažādu koronavīrusa veidu. Ar koronavīrusiem galvenokārt inficējas dzīvnieki, bet daži var inficēt arī cilvēkus.

Pašreizējais Covid-19 uzliesmojums sākās 2019. gada beigās; Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludināja to par pandēmiju 2020. gada 11. martā (1). Šī ir pirmā koronavīrusa izraisītā pandēmija.

Symptoms of COVID-19

Kādi ir Covid-19 simptomi?

Covid-19 galvenie simptomi ir šādi:

  • drudzis;
  • klepus;
  • vispārējs vājums vai nogurums;
  • garšas sajūtas vai ožas izmaiņas vai zudums;
  • sāpes kaklā;
  • galvassāpes;
  • muskuļu sāpes;
  • caureja.

Slimības smagums katrai personai ievērojami atšķiras.

Dažiem cilvēkiem Covid-19 norit asimptomātiski. Tas nozīmē, ka viņiem nav vispār nekādu simptomu.

Smagos gadījumos var būt šādi simptomi:

  • elpošanas grūtības vai elpas trūkums;
  • apjukums;
  • sāpes krūtīs.

Cilvēkiem ar smagiem simptomiem var būt vajadzīga specializēta medicīniskā aprūpe un atbalsts.

Slimnieka stāvoklis var strauji pasliktināties. Tas parasti notiek otrajā slimības nedēļā.

Diemžēl dažiem cilvēkiem ar Covid-19 ir nepieciešama hospitalizācija. Dažiem var būt vajadzīga pat intensīvā aprūpe, dažkārt pat ilgāku laiku.

Kādas ir Covid-19 komplikācijas?

Cilvēkiem ar smagiem simptomiem, kas ietekmē elpceļus, var būt nepieciešams izmantot respiratoru (mehāniskās ventilācijas atbalstu). Tas var palielināt viņu uzņēmību pret citām infekcijas slimībām papildus Covid-19, piemēram, pneimoniju.

Dažiem Covid-19 slimniekiem ir arī lielāks komplikāciju risks saistībā ar asinsreci, piemēram, var rasties insults vai sirdslēkme.

Turklāt dažkārt slimniekiem var parādīties ar nervu sistēmu saistīti simptomi. Tie var būt īslaicīgas personības izmaiņas vai izmainīts modrības līmenis.

Varbūtība, ka nepieciešama hospitalizācija, ir lielāka vecākiem cilvēkiem, jo īpaši cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma un cilvēkiem ar hroniskām slimībām.

Kopumā nāves risks no Covid-19 ir zems, bet augstāks nekā gripas gadījumā. Nāves risks ir augstāks vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, kuriem ir ilgstošas veselības problēmas.

Kas ir ilgstošais Covid-19?

Nelielam skaitam slimnieku Covid-19 infekcija var izraisīt ilgstošas sekas. To dēvē par stāvokli pēc Covid-19 jeb ilgstošo Covid-19.

Ilgstošais Covid-19 ietekmē visu vecumu pacientus, tostarp tos, kuriem pēc sākotnējās inficēšanās ir bijuši tikai nelieli Covid-19 simptomi.

Simptomi cita starpā ir šādi:

  • vispārējs vājums;
  • ožas zudums;
  • nervu sāpes;
  • miega traucējumi;
  • stress.

Pilnīga atveseļošanās var ilgt līdz sešiem mēnešiem. Patlaban nav zāļu šīs slimības ārstēšanai.

Transmission of COVID-19

Kā Covid-19 izplatās?

SARS-CoV-2 vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku galvenokārt ar sīkām ūdens daļiņām, kas izdalās gaisā, kad inficētā persona elpo, unjo īpaši runāšanas, dziedāšanas, kliegšanas, šķaudīšanas, klepošanas laikā u. tml. Šīs daļiņas var sasniegt citus tuvumā esošus cilvēkus (parasti līdz divu metru attālumā), kuri tās var ieelpot.

Lielākas daļiņas (pilieni) var arī nosēsties uz virsmām, kam pieskaras citi cilvēki. Šie cilvēki pēc tam var uzņemt vīrusu ar rokām un inficēties, pieskaroties savam degunam, mutei vai acīm. Uz plastmasas un nerūsējošā tērauda virsmām vīruss var izdzīvot dažas dienas. Tomēr tas var izdzīvot vairākas stundas arī uz tādām virsmām kā kartons vai varš.

Infekcijas pārnešana no inficēta cilvēka var notikt divas dienas pirms tam, kad sāk parādīties simptomi. Ja netiek veikti pasākumi inficēšanās novēršanai, viens inficēts cilvēks var inficēt vidēji līdz pieciem citiem cilvēkiem.

Parasti pēc inficēšanās paiet piecas līdz sešas dienas, līdz sāk parādīties simptomi. Tomēr šis ilgums var būt arī no vienas dienas līdz divām nedēļām.

Risk groups of COVID-19

Kuras personas ir pakļautas Covid-19 riskam?

Ikviens var inficēties ar Covid-19.

Tomēr dažām iedzīvotāju grupām ir lielāka iespējamība, ka slimība noritēs smagi. Tie ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem un grūtnieces, kā arī cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, ar

  • aptaukošanos;
  • paaugstinātu asinsspiedienu;
  • diabētu;
  • sirds slimību;
  • ilgstošām slimībām, kas ietekmē plaušas un elpceļus;
  • stāvokļiem, kas ietekmē nervu sistēmu;
  • novājinātu imūnsistēmu.

Tāpat pieaugušajiem simptomi mēdz būt izteiktāki nekā bērniem. Tomēr tik un tā bērni var pārnest vīrusu citiem, un dažiem bērniem šī slimība norit smagi.

Blīvi apdzīvotas iekštelpas rada iespējas Covid-19 ātrai izplatībai, jo gan ieslodzījuma vietās, gan migrantu centros, gan pārtikas apstrādes objektos ir notikuši būtiski uzliesmojumi.

Ir iespējams, ka auksts vai mitrs gaiss var palielināt vīrusa pārneses iespēju no viena cilvēka uz citu.

Prevention of COVID

Kā var novērst Covid-19?

Visefektīvākais veids, saslimšanas ar Covid-19 profilaksei ir vakcinācija apvienojumā ar tādiem pasākumiem kā sejas masku lietošana un fiziska distancēšanās. Vakcinētajiem cilvēkiem slimība retāk norit smagā formā vai retāk nepieciešama hospitalizācija. Tāpēc sabiedrības veselības iestādes aicina visas personas, kurām uz to ir tiesības, pilnībā vakcinēties pret Covid-19, cik drīz vien iespējams. Uzziniet vairāk par Covid-19 vakcīnām.

Ievērojiet fizisku distanci no citiem, pienācīgi vēdiniet iekštelpas un lietojiet sejas masku, lai apturētu slimības pārnešanu.

Arī bieža roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vai šķīdumu uz spirta bāzes lietošana palīdz novērst vīrusa iekļūšanu no rokām organismā pa acīm, degunu vai muti. Plašāku informāciju skatiet šeit: Infografika: Nefarmaceitiski pasākumi.

Treatment of COVID-19

Kā ārstē Covid-19?

Zāles Covid-19 ārstēšanai, kas tieši iedarbojas uz vīrusu, kļūst pieejamas. Tās galvenokārt tiek lietotas smagas slimības profilaksei augsta riska grupās.

Galvenais ārstēšanas veids lielākajai daļai slimnieku ar smagu slimības gaitu joprojām ir atbalstoša aprūpe, piemēram, skābekļa terapija un uzņemtā šķidruma līmeņa kontrole. Bieži vien tā ir ļoti efektīva.

Lai uzzinātu jaunāko informāciju par Covid-19 ārstēšanu, apmeklējiet Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) tīmekļa vietni: Covid-19 ārstēšana un vakcīnas vai Eiropas Komisijas tīmekļa vietni: Covid-19 ārstēšana (europa.eu).

 

Papildu informācija

 

--------------------------------------------------------------------

Atsauce.

1) PVO ģenerāldirektora ievada piezīmes preses brīfingā par Covid-19, 2020. gada 11. marts.  Pieejamas:https://www.who.int/dg/speeches/detail/who-director-general-s-opening-remarks-at-the-media-briefing-on-covid-19---11-march-2020

 

Piezīme: Šī faktu lapa ir paredzēta vispārīgas informēšanas nolūkos, un ar to nedrīkst aizstāt veselības aprūpes speciālista individuālu ekspertīzi un spriedumu.

Covid-19 vakcīnas

Uzziniet vairāk par Covid-19 vakcīnu darbību, to izstrādi un apstiprināšanu, kā arī to drošuma uzraudzību.